16.septembris - MANTOJUMA DIENA Jūrmalas Brīvdabas muzejā.

16. septembrī Jūrmalas Brīvdabas muzejā Rudenāju ietvaros norisinājās Mantojuma diena, kas ļāva iepazīt piekrastē izzūdošās kultūrvēsturiskās vērtības.

 

Kopā ar meistari Anitru Toomu no Rojas apguvām seno zvejas tīklu darināšanas prasmi, veidojot ikdienā noderīgu iepirkuma tīkliņu.

Savukārt mellužnieks Voldemārs Surgunts dalījās no tēva mantotajās skalu grozu darināšanas prasmēs, kas agrāk tika plaši pielietotas zemeņu grozu veidošanā Jūrmalā.

​

Senās prasmes ir daļa no Jūrmalas identitātes. Pasākuma laikā veidojām neformālu sarunu - DOMNĪCU par senajām zvejas prasmēm Jūrmalā.  

Kārlis Fogelis - Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturnieks, sniedza ieskatu zvejniecības attīstībā Jūrmalas teritorijā.

Līga Strazda - Jūrmalas muzeja krājuma speciāliste, dalijās savā pieredzē uzklausot un dokumentējot atmiņu stāstus Jūrmalā, bet meistare Anitra Tooma īsi pastāstīja kā apguva un sāka mācīt citiem zvejas tīklu siešanas prasmes.

Sarunā - DOMNĪCA piedalijās:

Jūrmalas muzeja direktors Ernests Sviklis

mellužniece un rokdarbniece Dace Starka

LU vēstures fakultātes studente Evelīna Kalve

Restorāna 36.Līnija šefpavārs Lauris Aleksejevs

Diskusiju vadīja Jūrmalas Amatnīcas projektu vadītāja Agnija Saprovska

​

Diskusijas secinājumi būtu izsakāmi šobrīd trīs virzienos:

1. Izprast zvejas šī brīža situāciju Jūrmalā - apzināt zvejnieku kopienu un meklēt instrumentus to stiprināšanai, ne tikai tikšanās un Zvejnieku svētki, bet arī nozvejas jautājumi - vai ir iespējams attīstīt zveju Jūrmalā kā kultūrvēsturisku uzņēmējdarbības nišu ar dabai draudzīgiem zvejas tīkliem? Ja vērtīgākās šīs piekrastes zivju nozvejas ir ziemā - janvāris, februāris, marts, vai ir iespējams attīstīt tūrisma produktu - īpašu restorānu nedēļu ziemas periodā ar vietējām jūras veltēm?

2. Izglītība - ko no vēsturiskā mantojuma ir iespējams integrēt Jūrmalas izglītības iestādēs? Mājturības un darbmācības stundās apgūt tīkliņu siešanu, veidot audio gidu pastaigas pa kultūrvēsturiskām vietām, apmeklēt Jūrmalas brīvdabas muzeju, iekļaut Jūrmalas vēsturi kādā no esošajiem priekšmetiem vai veidot īpaši apkaimju vēsturei veltītas projektu nedēļas, kuru laikā skolēni aptaujātu un izzinātu savas dzimtas vai apkaimes vēsturi? Izglītība noteikti atklājās kā viens no pamata virzieniem, kas ir būtisks turpmākai vērtību saglabāšanai. Un izglītības ietvaros radītās meistarklases vai pastaigu ekskursijas būtu piedāvājams produkts arī pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

3. Un visa pamats, protams, ir turpināt padziļināti pētīt un saglabāt esošās vērtības, kas ir saturiskais segums jebkuram jaunam risinājumam.

​

Tiešraidi nodrošina TV Jūrmala.

​

Labprāt uzklausīsim kā jūrmalnieki vēlas redzēt šo prasmju tālāknodošanu, kādas idejas ir to saglabāšanā. Gaidīsim jūsu ierosinājumus e-pastā!