AMATU SKOLA
LŪKU VĪZES / 2 nodarbības
25. un 26. oktobrī kopā ar Bīdreiba “Latgolas tradicionalōs kulturas centrs „Latgaļu sāta”” meistari Astrīdu Vucāni veidosim lūku vīzes.
Šoreiz pieteikties var amatu centru meistari, kuri tālāk var nodot iegūtās amatu prasmes vai interesenti, kuri rekonstruē atbilstoša laika tautas tērpus. Ir palikušas pāris brīvas vietas. Pieteikšanās zvanot 29541105.
Līdzmaksājums par telpu nodrošinājumu: 20 eiro.
Projektu īsteno biedrība Jūrmalas Amatnīca ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, sadarbībā ar Dabas izglītības centrs Dabas izglītības centru "Meža māja".
ETNOGRĀFISKIE CIMDI / 7 nodarbības
Amatu skolas ietvaros Jūrmalas Amatnīca turpina padziļinātu ieskatu seno prasmju apguvē. Piedāvājam meistares Daces Starkas vadībā apgūt etnogrāfisko cimdu adīšanu 7 nodarbību ciklā no 26. septembra līdz 27.decembrim - katru otro piektdienu Jūrmalas Mākslas skolas telpās.
Pieteikšanās šobrīd ir noslēgusies.
Nodarbību cikls “Latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcija un prasmju apgūšana” sniedz ieskatu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijā un tās vēsturiskajā attīstībā, kā arī nodrošina prakstisku Latvijā sastopamo etnogrāfisko cimdu pamata veidu apgūšanu.
Latvijas teritorijā ziņas par adījumiem apģērbos etnogrāfi atraduši gan krājumos, gan rakstītos avotos. Daudzus gadsimtus adītie cimdi mūsu tautai ir bijuši siltuma virsdrēbe, kas kalpoja cilvēku dzīves ne tikai praktisko, bet arī estētisko vajadzību apmierināšnai. Latvijas teritorijā adīti jau 14.-15. gadsimtā. Laika gaitā seno cimdu darināšanu adatas pinuma tehnikā nomainīja cimdu adīšana ar piecām adatām. Arheoloģiskajos izrakumos atrastās adāmadatas datē ar 14.gs., bet adīto cimdu fragmenti datēti ar 15. gs.
Cimda tapšanas procesā ir vairāki etapi – cimda raksta izvēle, cimda materiālu un krāsu izvēle, cimda raksta saskaņošana ar nepieciešamo cimda izmēru, cimda adīšana sākot ar valnīti, delnas daļu un beidzot ar cimda noraukumu un īkšķi. No tā, cik prasmīgi cimda radītāja būs veikusi priekšdarbus un būs zinoša adīšanas niansēs, būs atkarīgs radošais iznākums – cimds.
Programma nodrošina dažādu Latvijā izplatīto cimdu adīšanas tehniku apguvi – no vienkārša raksta līdz smalkvilnas daudzkrāsainam adījumam. Praktiskā apguve tiks papildināta ar teorētiskām zināšanām par adīšanas tehniku pielietojumu Latvijas arheoloģiskajā un etnogrāfiskajā mantojumā, kā arī izpratni par pareizu dzijas sagatavošanu darbam, darba izplānošanu, raksta atlasi un darba rīku izvēli.
Etnogrāfikso cimdu adīšanas nodarbību ciklu vada meistare Dace Starka, kura mantojusi prasmes no savas mātes Daigas Grasmanes, kas atzīta par Latvijā labāko cimdu īkšķu audēju.
NODARBĪBU PROGRAMMA:
26.septembris / Vispārīgs ieskats adīšanas tehnikā darinātu apģērbu attīstībā un pielietojumā Latvijas teritorijā no viduslaikiem līdz mūsdienām. Adīšanas darba rīki un materiālu sagatavošana.
17.oktobris / Dažādi valnīša adīšanas veidi, novadu atšķirības. Rakstu atlase un paraugu adīšana. Aprēkini darba uzsākšanai.
31.oktobris / Cimda adīšanas uzsākšana. Uzmetums, dažādi tā paņēmieni. Dažādu valnīšu adīšanas tradīcija novados.
14.novembris / Valnīša adīšanas nobeigums un pāreja uz plaukstas rakstu, Valdziņu pieaudzināšanas un samazināšanas paņēmieni.
21.novembris / Īkšķa adīšanas paņēmieni. Ieskats pirkstaiņu adīšanā.
13.decembris / Plaukstas daļas adīšana. Tipiskāko kļūdu cimdu adīšanā apzināšans
27.decembris / Cimda noraukuma veidi, raksta optimāla iekārtošana. Jaunrade – sava raksta zīmēšana, ievērojot etnogrāfiskās tradīcijas principus.
Noslēguma pasākums pēc vienošanās. Īslaicīga darbu eksponēšana, kopīga satikšanās, pieredzes apmaiņa un dižošanās ar paveikto.
Nodarbību cikls norisinās sadarbībā ar Jūrmalas Mākslas skolu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
PODBUNGU MEISTARKLASE / 3 nodarbības
Jūrmalas Amatnīcas Amatu skolā 2025. gadā pirmā nodarbību cikla ietvaros apguvām podbungas veidošanu, kas ietver sevī gan darbu ar mālu, gan ādas apstrādi.
8. un 9. martā Kauguros meistara Ivara Graša vadībā tika veidots podbungu pamats, izmantojot senos bezripas keramikas tehnoloģiskos paņēmienus. Nodarbības ietvera arī teorijas pamatzināšanas - ieskatu izejvielu sagatavošanā, veidošanas metodes, rotāšanas veidus, apdedzināšanas paņēmienus, kā arī atsauci uz vēsturiskā laika keramikas veidošanas paraugiem. Marta nogalē Apšuciemā meistara sētā uguns ceplī izveidotie podi tika apdedzināti.
5.aprīlī meistares Solvitas Lodiņas vadībā bungas tika apvilktas ar ādu un iepazīta bungu skanisko īpašību veidošanas pamati.
Amatu skolas nodarbību cikli nodrošina padziļinātāku amatu prasmju tālāknodošanu un pārmantojamību, tā stiprinot arī stiprina prasmju apguves kopienu.
Projektu īsteno biedrība Jūrmalas Amatnīca ar Valsts Kultūrkapitāla finansiālu atbalstu.
.jpg)
KLŪGU PINUMU MEISTARKLASES / 4 nodarbības
2024. gada septembrī un oktobrī meistars Andrejs Tiknuss dalīsies ar teorētisko informāciju par materiālu sagatavošanu (klūgu vārīšana, mizošana, kalibrēšana) un nepieciešamajiem instrumentiem. Nodarbību cikla ietvaros katrs dalībnieks izveidos vienu paplāti un vienu pītu klūgu groziņu . Nodarbības norisinās 2x mēnesī septembrī un oktobrī (apmēram mēneša vidū, abas dienas sekos viena otrai). Norises vieta Dabas izglītības centrs "Meža māja", Tūristu iela 1, Ķemeros.
PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSEIS
Nodarbību cikls norisinās ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
CELU JOSTU AUŠANA / 7 nodarbības
Mūžizglītības programma “Jostu darināšana celu tehnikā” sniedz ieskatu vienā no senākajām jostu aušanas tehnikām. Ziņas par celošanu rodamas jau senajā Ēģiptē, viduslaikos tā bija izplatīta visā Ziemeļeiropā, tehniku pazīst visā pasaulē.
Celos austi audumi ir blīvi, stingri un ļoti izturīgi. Celošana ir vīšanas un aušanas apvienojums, kas mūsdienu latviešu valodā savu nosaukumu ieguvis no celu gatavošanai nepieciešamā darba rīka – celu dēlīša.
Latvijas teritorijā ziņas par celotām detaļām apģērbos arheologi atraduši jau izrakumos, ko datē ar 6. gadu simtu. Senatnē celaines izmantoja audumu malu veidošanai, aužot stāvu stellēs, apģērba saturēšanai un rotāšanai. Gadu simtu laikā celu tehnikā darinātas detaļas rodamas visu novadu apģērbos, muzejos var vērot daudzus paraugus. Celošanas tehnika ir neatņemama prasme arī šodien, darinot savu tautastērpu. Gadsimtu gaitā celu aušanas prasme Latvijā nav zudusi, šobrīd tā atgūst “jaunu elpu”.
Programma nodrošina visu Latvijā izplatīto celu tehniku apguvi – no vienkāršām skujainām vai strīpainām celu jostām, līdz jostām un apaudiem ar ielasītu rakstu. Praktiskā apguve tiks papildināta ar teorētiskām zināšanām par celu tehnikas pielietojumu Latvijas arheloģiskajā un etnogrāfiskajā mantojumā, kā arī izpratni par pareizu dzijas sagatavošanu darbam un darba rīku izvēli.
Celu jostu aušanu būs iespēja apgūt kopā ar jūrmalnieci Agniju Saprovsku, kura jostu darināšanas prasmes ir apguvusi pie Lillijas Balgalves-Treimanes TLMS "Kamene" Rīgā.
PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES
Nodarbību cikls norisinās Jūrmalas Izglītības pārvaldes mūžizglītības programmas ietvaros.
Projektu īsteno
Projektu atbalsta
